Dharmas prakse sevī ietver noteiktas iespējas. Kā šīs iespējas praktizējošajam izveidojas par konkrētām situācijām un cik daudz ir iespējams šajās situācijās, ir atkarīgs no katras būtnes individuālajām spējām. Tas ir atkarīgs no pamācību līmeņa, ko mēs spējam uztvert – Mahajānas vai Hinajānas. Tieši tagad mūsu dzīvē ir laiks, kad ir iespējama Mahajānas pamācību prakse. Tā ir ļoti dārga un ārkārtīgi reta iespēja. Mūsu ieinteresētība attīstībā un mūsu atbildības sajūta ir radījušas mums tādu situāciju, ka mēs varam iekļaut Mahajānas vērtīgās un retās pamācības savā dzīvē. Pateicoties tam, ir iespēja pieredzēt neatgriešanos atpakaļ Samsarā un visaugstāko svētlaimi, kas ir sevis pazīšana un kurā nav šaubu.

Dažkārt savās fantāzijās mēs varam iedomāties, ka neatkarīgi no tā, vai mēs praktizējam, vai nē, Dharma vienmēr būs pieejama. Ja jums ir tāda veida uzskati, tā ir ļoti nopietna kļūda. Jebkurš īss mirklis jebkurā laikā, ko varētu izmantot Dharmas praksei, ir jāizmanto. Ja mēs neuzņemamies šo atbildību un neizrādām patiesu cieņu pret Mahajānas un Vadžrajānas pamācībām, tad pastāv droša iespēja kaitēt gan sev, gan tiem garīgajiem draugiem, ar kuriem mums ir saikne. Atstādami novārtā atbildību, ko mēs uzņemamies Mahajānas ceļā, mēs laužam Samaijas principus; tāpēc, lai arī kādā veidā mēs varam pieturēties mācībai, mums to vajadzētu darīt no visas sirds.

Ja jūs domājat, ka mācība ir maznozīmīga, tad, jums par lieliem zaudējumiem, jūsu attieksmes dēļ tāda realitāte parādīsies. Lieta tāda, ka mācība no jums ir ļoti apslēpta, tādēļ jūs patiesībā nevarat veikt nekādas spekulācijas par to. No otras puses, mācības pamatotību apliecina tās nenovecojošā efektivitāte kopš Budas laikiem līdz pat mūsdienām. Par to ir vērts padomāt. Jums no tiesas ir jāapzinās pamācību svētība un jāsaprot, ka patiešām nav nekā svarīgāka par Dharmas praksi šajā dzīvē, kā arī nākamajās dzīvēs. Vienkāršā pasaulīgā dzīves situācijā, biznesa jomā, ir zināms, ka biznesmenis izveido plānu ikvienam projektam. Viņš zina, cik tas viņam maksās, pieņemsim, miljons dolāru, un katra projekta detaļa tiek aplūkota ar vislielāko rūpību. Biznesa pasaulē šādam projektam tiek piešķirta milzīga nozīme, un ļoti daudz enerģijas tiek veltīts tam, lai šo projektu veiksmīgi realizētu. Ja jau tik lielas pūles tiek veltītas tik nepastāvīgas dabas rezultāta sasniegšanai, tad kāpēc gan neveltīt vismaz tikpat daudz pūļu projektam, kas nesīs gan pagaidu, gan arī visaugstāko labumu? Iesvētīšanas laikā vai saņemot skaidrojumu, ja jūs spējat izjust vai attīstīt tādu Dharmas nozīmības izjūtu, tad jūsu saiknei ar Mahajānas pamācībām ir nozīme un būs arī piepildījums. Ja pret mācību ir patiesas saistības, jūs spēsiet attīstīt tiešu un jēgpilnu uzticību un pārliecību par mācību un patiesu līdzjūtību pret būtnēm. Radīsies īsta izpratne par karmas darbības universālumu – cēloņu un seku dabu.

Bodhisatvas centieniem un rīcībai piemīt liels spēks tāpēc, ka jau no paša sākuma, kad bodhisatva uzsāk bodhi (apskaidrības) ceļu, tas ar ļoti ciešu, skaidru un spēcīgu nodomu cenšas strādāt visu dzīvo būtņu laimes un atbrīvošanās labā. Patiesās apņēmības dēļ, kas ir šo centienu pamatā, jebkura darbība, kas nepieciešama, lai nestu labumu un atbrīvotu būtnes, tiek veikta ar lielu spēku un nenogurdināmību. Kad tik pamatīgā ceļā, kas uzsākts, pateicoties tieksmei palīdzēt būtnēm, tiek sasniegti dažādi Bodhisatvas līmeņi, atklājas, ka arvien vairāk pieaug spēja nest labumu neskaitāmām būtnēm. Tā Bodhisatva sāk virzīties pa ceļu.

Kad bodhisatvas strādā visu būtņu labā ar tik pienācīgiem centieniem un rīcību, tam seko absolūts piepildījums. Piepildījums, kas ir atbilstošs tādā ziņā, ka nav iesasitīta patmīlība, kas izpaustos kā gaidas, šaubas, cerības, pieķeršanās vai nepatika pret jebkāda veida guvumiem un zaudējumiem. Bodhisatva ir pilnīgi tīrs un nevainojams, nepagurstoši un no visas sirds strādājot būtņu labā. Nav ne mirkļa vilcināšanās vai šaubu, tā kā šie šķēršļi ir pārvarēti. Bodhisatvas izpausmes ir maigas, jo ir atmestas visas kaitējošās darbības un iegribu apmierināšana. Bodhisatvas dzīvē ir izskaustas ne tikai pašas kaitīgās darbības, bet arī netiek radīti cēloņi kaitīgām situācijām nākotnē. Darbs tiek veikts tikai un vienīgi citu būtņu labā, ne tikai ar tiešu rīcību, bet arī liekot pamatus nākotnes labumam. Kad šie bodhisatvas uzsāk darbu, tie spēj nest neizmērojamu labumu būtnēm, un viņi to dara, rādot bezbailīgu devību bez šaubām vai gaidām, kā lieliskais Bezgalīgās Līdzjūtības Bodhisatva – Avalokitešvara vai Bezgalīgā Spēka Bodhisatva – Vadžrapani, un tā tālāk.

Lielajā Bodhisatvu kopā visi ir vienlīdz spēcīgi un nes vienlīdz lielu labumu neskaitāmām būtnēm, tāpēc visas lietas šķiet viņiem pakļaujamies. Viņu izraisīti, dažkārt skaisti lotosa ziedu un koki izaug okeāna vidū vai asara pārvēršas par okeānu. Dabā viss ir Bodhisatvas rīcībā. Uguns var parādīties kā ūdens; ūdens var parādīties kā uguns. Tas viss ir iespējams, pateicoties Bodhisatvas nostājas, centienu un rīcības spēkam. Mums tas nozīmē, ka līdzjūtības praksei ir jāvelta neatslābstoša uzmanība, to vienmēr ir jāapzinās un jāpraktizē.

Ja kāds grasās meditēt, piemēram, uz tukšumu – Šunjata, tas nedrīkst aizmirst, no vienas puses, par saikni ar Patvēruma apskaidrotajiem objektiem un, no otras, nepārtraukti attīstīt patiesu līdzjūtību pret būtnēm. Patiesā tukšuma daba ir līdzjūtība. Pat, ja kāds apgalvo, ka ir sapratis tukšumu – Šunjata, bez līdzjūtības pilnīguma pieredzes tam nav nekādas nozīmes.

Šobrīd jums ir iespēja saņemt pamācības. Ir gan skolotāji, gan izdevība. Jūs esat saņēmuši vairāku līmeņu pamācības, un ir svarīgi, lai, ieviešot mācīto praksē, jūs nezaudētu būtību. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Es tagad uzsveru to, ko jūs jau daudzreiz esat dzirdējuši. Un tomēr – vienmēr ir vajadzīga pilnīga integrācija, apzināšanās un cieņa, ir nepieciešams augstu vērtēt to, ko esat sapratuši, ko esat saņēmuši. Ir nepieciešams strādāt, lai gūtu pamācību piepildījumu un to jēgas pilnīgu izpratni. Un, lai to panāktu, vissvarīgākais faktors atkal ir bodhičitas prakse, Apskaidrotais Prāts, ar kuru jūs pakāpeniski virzīsieties pa Vadžrajānas ceļu. Bodhičita ir neaizvietojama ik uz soļa. Ja vien Vadžrajānas pilnīgās metodes nebalsta bodhičita, jēgpilnas izpratnes var arī nebūt. Tā, kā redzams, patiesībā viss sakņojas bodhičitas praksē, un neviltota cenšanās attīstīt visu, kas uzlabo un stiprina bodhičitas praksi, rada labvēlīgas situācijas tās attīstībai.

Bodhičitas attīstīšanas piemērs ir Pratimokša. Pratimokšas tradīcijā ir septiņas ģimenes vai Pratimokšas jeb pašdisciplīnas līmeņi, kas ir zināmi kā noteikumi vai solījumi. Patvērums ir vissvarīgākais priekšnosacījums, lai sāktu disciplīnas praksi. Pēc patvēruma pieņemšanas jūs uzņematies pildīt jebkurus citus solījumus, kurus varat. Šo solījumu pildīšana stiprina jūsu bodhičitas praksi un ļauj vienkāršāk, patiesāk un saprātīgāk virzīties pa Budadharma ceļu. Pašdisciplīnu un solījumu ievērošanu nedrīkst atstāt novārtā. Uzvedības modeļi, kas sakņojas trīs veidu indēs – agresijā, pieķeršanās un neziņā – ir spēcīgi ieēdušies. Ja mēs vēlamies iznīdēt šos modeļus un piemērot atbilstošu pretlīdzekli pret šīm indēm, tad nepieciešamie instrumenti ir disciplīnas prakses, kā norādīts Pratimokšā.

Tad ir Mahajānas pamatnostādnes. Mums ir jāvingrinās dzīvot saskaņā ar Mahajānas ideāliem, par kuriem jau bija runa: Apskaidrotās Attieksmes attīstīšana, rūpes par visu būtņu labumu un atbrīvošanos. Materiālajā ziņā šī valsts ir ļoti bagāta, kas nozīmē, ka visiem dzīve te ir daudz aizņemtāka nekā citās pasaules vietās, un cilvēki šeit ir noslogoti ar visu veidu pasaulīgām vajadzībām. Šo nospiedošo materiālo rūpju dēļ pieaug dzīves aktivitātes ātrums. Viena aizņemta situācija ved pie nākamās, un tā tālāk. Jūs esat nepārtraukti aizņemti. Cikliskās eksistences patiesība spēcīgi izpaužas jūsu dzīvēs. Lai labotu šo situāciju, vispirms ir nepieciešams nomierināt prātu. Neesiet pilnībā savas apkārtnes pārņemti. Attīstiet zināmas pakāpes mieru. Izkopiet vienkāršu prāta kontroli, esiet rāmi. Jāattīsta vismaz nedaudz prāta atvērtības. Lai kas jūs būtu, ikkatram vispirms ir jāiepazīst pamata meditācijas prakses – prakses, kas ir īpaši paredzētas tam, lai nestu prāta mieru būtnēm, kas ir aizņemtas ar tādu pastāvīgu iesaistīšanos. Šis ir pirmais solis Dharmas praksē, Dharmas, kas ir tik ļoti svarīga katram pašam un visiem citiem.

Ja jūs varētu redzēt un novērtēt Dharmas patiesumu un šīs izpratnes gaismā turpināt praktizēt, nav nekādu šaubu par to, ka jūs nestu milzīgu labumu cilvēkiem, ar kuriem jūs saskaraties un šai valstij jo īpaši. Nebūtu nekādu šaubu par jūsu spēju glābt būtnes no neskaitāmām problēmām un konfliktiem. Tāpēc Dharmas prakse ir jāuztver ļoti nopietni un jāpraktizē no visas sirds. Tai ir noteicoša loma ne tikai šīs dzīves veidošanā, bet arī visās nākamajās dzīvēs. Ja ir vēlme sasiegt gan pagaidu, gan arī pilnīgu laimes piepildījumu, nesalīdzināma un vienīgā uzticamā saikne ir Dharmas prakse. Priekšstats par uztveri un uztvērēju ir eksistējis bezgalīgi ilgi un ir daļa no pieķeršanās modeļa. Kopš bezgalīgiem laikiem mūsu kļūda ir bijusi krišana atpakaļ Samsarā. Gan pagātnē, gan nākotnē, gan arī tagadnē prāts ir bijis daudzējādā ziņā ļoti rotaļīgs. Bet, kas attiecas uz prāta patieso dabu, ne prāta krāsu, ne formu, ne atrašanās vietu, ne arī tā apziņu nevar noteikt.

Prāta daba pārsniedz visus šāda veida nosacījumus. Tādējādi meditācijas praksē ir svarīgi ne piesaukt nākotni, ne atcerēties pagātni, bet gan palikt tagadības stāvoklī. Prāta tagadība ir prakse, ko vajadzētu attīstīt jums visiem.