Karma Kagyu Lineage center in Riga

Kāda ir sapņu daba?

Visu nosacīto pieredzi var salīdzināt ar sapni. Ārējā pasaule, kas tiek uztverta ar mūsu maņu orgāniem, šķiet tik reāla un cieta, taču patiesībā sastāv no niecīgām daļiņām, kuras var dalīt vēl sīkākās daļiņās, kamēr tās izzūd pavisam. Ārējā pasaulē vienmēr piedalās arī citas būtnes, un te darbībā tiek iesaistīts ķermenis, runa un prāts. Tas, ko mēs piedzīvojam naktī, ir katra individuālais sapnis, kurā ir iesaistīts galvenokārt prāts.

Buda ārējo un iekšējo pasauli pielīdzināja sapnim, jo tajos nav nekā paliekoša. Visas psihiskās un fiziskās parādības rodas, mainās un izzūd. Mūsu redzējumu iekrāso noskaņojums, izglītības līmenis, audzināšana un apkārtējā vide. Bez tam, mēs uztveram tikai tās vibrācijas, kas ir mūsu maņu orgānu uztveres diapazonā, tādējādi mēs neuztveram lietas tādas, kādas tās ir. Piemēram, ja mēs jūtamies laimīgi, tad viss šķiet bezgalīgi jauks un brīnišķīgs, taču tad, kad mēs jūtamies nelaimīgi – tad viss šķiet briesmīgs un grūts. Tādējādi, mūsu uztveri nosaka gan ārējie apstākļi, gan arī mainīgie prāta stāvokļi.

Sapnī ir rodama zināma gudrība, jo sapnī mēs vislabāk apzināmies lietu iluzoro dabu. Vieglums, ar kuru mēs sapnī iegūstam vai zaudējam miljons dolāru vai arī spēja brīvi ceļot jebkur, kur vien vēlamies, rāda mūsu prāta dabas izprašanas dziļo gudrību.

Ja sapnī rodas apzināšanās, ka mēs patiesībā guļam, tad ir iespējams izvērst šo starojošo skaidrību, ietverot pagātni un nākotni, un tā kļūt Apskaidrotam. Šo pārdzīvojumu gan parasti neizdodas noturēt, un pēc pamošanās tas tiek aizmirsts. Taču ir svarīgi zināt, ka gadījumā, ja mēs spējam pārvaldīt savus sapņus, mēs, iespējams, spēsim pārvaldīt arī savu nāvi. Miršanas procesa laikā palikt prāta skaidrajā būtībā – tā ir labākā iespēja kļūt Apskaidrotam. Budisma meditācijas ir domātas tieši tam. Tās attīstīta spēju palikt prāta patiesajā būtībā, kailas apzināšanās stāvoklī.

^ Uz sākumu

Kāpēc ir tik svarīgi iedibināt Rietumu budismu?

Budisms radās Indijā pirms 2500 gadiem, un, nonākot jaunās valstīs, tas vienmēr ir mainījis savu stilu, lai atbilstu cilvēku vajadzībām. Indieši un tibetieši ir ļoti atšķirīgi, un tāpat mūsdienu Rietumu pasaulē nekas eksotisks vai svešs nespēs attīstīties. Tā kā augstākās pamācības par prāta dabu ir kā dimants, proti, skaidras un nesagraujamas, tās atspoguļo sabiedrības nokrāsu, kurā tās nonāk. Arī šodien budisms pieņem tādu stilu, kas ir vairāk piemērots neatkarīgajiem un izglītotajiem Rietumu prātiem. Tas nenozīmē, ka tiek izgudrots kas jauns vai ka mācība tiek kaut kā mainīta. Mācībai, kurā var izvēlēties no 84 000 pamācību, tas nav nepieciešams.

Mūku atsacīšanās ceļš nešķiet tik pievilcīgs mūsdienu cilvēkiem, kuri rietumnieku mēģinājumus sekot šim ceļam uzskata par izvairīšanos no dzīves pilnības un vājuma pazīmi. Taču šis skatījums neattiecas uz viesiem – tibetiešu mūkiem. Cilvēki atzīst viņu tērpus un rituālus par veidu, kā saglabāt savu vēsturisko mantojumu. Buda ir devis neskaitāmas metodes, ar kuru palīdzību nest labumu būtnēm, un Rietumos šobrīd vispiemērotākais ir laicīgo cilvēku (laju) un praktiķu (jogu) ceļš.

Eiropieši labi apzinās to virspusību, kas rodas, sajaucot dažādas kultūras un tradīcijas. Tie, kas uzticas tikai tam, ko var loģiski izanalizēt, un kurus mulsina eksotisks dzīvesveids, var pieņemt budisma prakses caurspīdīgumu un efektivitāti, kad tā tiek pasniegta bez kultūras uzslāņojumiem. Ir žēl, ja cilvēki iegrimst nihilismā, politkorektumā vai narkotikās tāpēc, ka nespēj atrast garīgās attīstības ceļu, kuram var uzticēties.

^ Uz sākumu

Vai mums Rietumos ir vajadzīgi budistu klosteri?

Jā – lai paglābtu no izzušanas tās pamācības, kas pašlaik nav tik populāras. Tibetā bija trīs iespējas, kā varēja iet pa budisma ceļu – kļūt par mūku, praktizēt kā laicīgam cilvēkam (lajam) vai būt par praktiķi (jogu). Mūki un mūķenes dzīvoja atsevišķos klosteros, ievērojot stingrus uzvedības noteikumus. Laicīgajiem cilvēkiem bija ģimenes un parasti nodarbošanās veidi, viņi centās pielietot mācību ikdienas dzīvē. Praktiķi dzīvoja sociālu normu neiegrožoti, bieži vien alās, mainot savas partneres vai partnerus, un koncentrēja visu savu dzīvi uz garīgo attīstību.

Tā kā cilvēkiem mūsdienu attīstītajās valstīs ir pieejami līdzekļi, ar kuriem regulēt pēcnācēju skaitu, tad nebūs arī vajadzības pēc lieliem budistu klosteriem.

Agrākos laikos vīrieši un sievietes dzīvoja atsevišķi ne jau tādēļ, ka Buda būtu svētulis – viņa mācība nebūt neizturas naidīgi pret ķermeni. Ne arī viņš baidījās, ka potenciālie mantinieki sāks sacensties par uzkrāto bagātību, kā tas, acīmredzot, ir katoļu baznīcas gadījumā. Cilvēki vienkārši nevarēja mīlēties, neradot bērnus, kas, protams, ierobežoja laiku meditācijai un mācības apgūšanai. Mūku un mūķeņu solījumi ir sastādīti, vadoties pēc Budas padomiem, un, lai arī mūsdienu apstākļos tie var šķist dīvaini, tos nevar vienkārši mainīt, pielāgojot jaunām situācijām.

Lai vai kā, sākotnēji šķirtās praktiķu un laicīgo cilvēku grupas Rietumos ir satuvinājušās. Šodien praktiķiem – jogiem nav jāsacenšas ar mūkiem un mūķenēm sarkanajos tērpos, lai iegūtu sabiedrības produktīvās daļas materiālo atbalstu. Tāpēc vairs nav vajadzīgi tādi ārišķīgi elementi kā plandoši balti tērpi un mežonīgi matu sakārtojumi, kas agrāk atšķīra jogus no mūkiem.

Mūsdienu sociālās sistēmas nodrošinātiem, arī laicīgiem cilvēkiem vairs nevajag radīt daudz pēcnācēju, kas par viņiem rūpētos vecumdienās. Tādējādi, distance starp šīm divām grupām ir mazinājusies, un daudzi praktizējošie ir laji, kad strādā, un jogi – atvaļinājumā un savā redzējumā.

^ Uz sākumu

Kāpēc transmisijas līniju turētāju un lamu vidū ir daudz vairāk vīriešu, nekā sieviešu?

Attiecībā uz transmisijas līnijas turētājiem – agrākos laikos pamācību saglabāšanai un transmisijai nepieciešamā struktūra balstījās uz klosteriem. Gandrīz visi Karmapas bija mūki, un viņu tradicionālās rezidences atradās klosteros. Tādos apstākļos būtu grūti atzīt sievišķas reinkarnācijas. Lai vai kā, starp līnijas turētājiem ir arī daudzas sievietes. Minot dažus piemērus no Tibetas, tās bija Mačiga Labdrjona, kas nodibināja "Mahamudras Čjoda" transmisijas līniju; Mačiga Dropa Gjalmo, kas aizsāka ilgmūžības Budas Amitajusa praksi; Gelongma Palmo, kas radīja Njungnē rituālo gavēni; Niguma, kas radīja īpašu sievišķo Sešu pamācību (Sešu doktrīnu) transmisijas līniju, atšķīrīgu no viņas brāļa Naropas Sešām pamācībām; Sukhasiddhi, Virupas skolniece, kas ir pazīstama ar "Sukhasiddhi Sešām pamācībām". Slavenā Ješe Cogjala, Guru Rinpočes galvenā skolniece, ir līnijas turētāja mūsu Phovas transmisijas līnijā. Tāpat ir arī vairākas slepenas transmisijas līnijas ar saplūsmes praksēm, kur dominē sievietes.

Kas attiecas uz sievietēm – lamām, ir norādes, ka agrāk bija daudz vairāk garīgi attīstītu sieviešu, nekā mums šodien ir zināms. Piemēram, Padma Norbu Rinpoče, Njingmas līnijas lama, saka, ka sievietes pārdzimšanu bijis daudz grūtāk atrast – lai gan tibetiešu jogines sasniedza tikpat augstus apziņas stāvokļus kā viņu kolēģi – vīrieši, viņas bija ļoti neatkarību mīlošas un viņām patika meditēt alās vienatnē. Tātad, no vienas puses, iespējams, ka ap izcilām praktiķēm – sievietēm nepulcējās tik daudz skolnieku, kā ap vīriešiem ar tikpat augstu garīgās attīstības līmeni. No otras puses, ir ticams, ka vēsturiskos dokumentos sievietes nav pienācīgi atspoguļotas arī tāpēc, ka viņas dzīvoja ārpus oficiālajām iestādēm (piemēram, klosteriem).

^ Uz sākumu

Vai šodien ir vairāk sieviešu – lamu?

Lama Ole Nidāls saka, ka starp viņa skolniekiem, kuriem viņš uztic mācīt un vadīt centrus, ir tikpat daudz sieviešu, cik vīriešu. Dimanta ceļā dzimumam nav nekādas nozīmes. Sievietēm ir tieši tādas pašas iespējas, lai sekmīgi virzītos uz priekšu garīgās attīstības ceļā. Fakts, ka vīrieši joprojām dominē dažās Rietumu budisma organizācijās, ir daļēji vērtējams kā Tibetas klosteru kultūras atliekas, kam nav nekāda sakara ar pašu Dimanta ceļa budismu.

Cits iemesls ir hierarhiskās struktūras. Tibetas budismā kopumā izšķir trīs vecākās skolas (Kagju, Njingma, Sakja), kurās nav stingras hierarhijas un kur darbs lielākoties notiek draugu lokā, un te sieviešu loma ir ļoti nozīmīga. Taču Gelugpas līnija, "tikumīgā", no kuras pārstāvjiem tika sastādīta Tibetas valdība, ir ļoti hierarhiska, un tajā darbojas gandrīz tikai vīrieši. Lai gan vīriešiem šķietami patīk radīt šīs hierarhiskās struktūras, sievietes negūst nekādu labumu, atrodoties tādā vidē. Viņas labāk darbojas atklātās vienlīdzīgās sapulcēs, nekā sistēmā, kas organizēta pēc principa "no augšas uz apakšu".

Un vēl, sievietes var būt stipras arī tāpat, viņām nav jābūt par kādu stiprākām. Ja viss ir kārtībā ar viņu vīriešiem un bērniem, tad viņas ir miermīlīgas. Turpretī, ja vīrietis uzzina, ka kaimiņu ielejā ir kāds, kas pasludinājis sevi par stiprāko, viņš ir gatavs šķērsot augstu kalnu grēdu, lai to pārbaudītu. Tādējādi vīrieši iegulda daudz vairāk enerģijas sacensībā par neapšaubāmu līderību, nekā sievietes.

Bez tam šķiet, ka sievietes ir mazākā mērā gatavas atstāt novārtā savu personisko dzīvi un veltīt sevi kaut kam pārpersoniskam. Lielākā daļa sieviešu vēlas vīrieti un ģimeni, kaut ko sev. Tomēr būt mātei – tas ir nenoliedzams pluss personiskās attīstības jomā. Laimīgā kārtā, ir gudras un pieredzējušas sievietes, kas spēj apvienot savu Dharmas praksi ar personisko dzīvi un ģimeni.

^ Uz sākumu

Vai budisma skolotāji dod padomus privātās dzīves jomā?

Jā, it īpaši laji un praktiķi - jogi, kuriem ir praktiska pieredze šajā jomā. Lai kas ir attiecību pamatā – fiziskā pievilcība, iekšēja interešu kopības izjūta vai dziļa savstarpēja identifikācija – attiecībās var daudz ko mācīties. Ja saprātīgi strādā uz tā pamata, kas jau ir, tas rada vēl pilnīgāku cilvēcisko izaugsmi. Tā kā tas ir iespējams tikai nesaspringtā atmosfērā, ir ļoti svarīgi attiecībās izvairīties no gaidām un sāncensības. Ir svarīgi atbalstīt otra cilvēka aktivitātes sabiedrībā, un tas vislabāk izdodas, domājot "mēs", nevis "es un viņa" vai "es un viņš".

Lai gan parasti abiem partneriem ir savi '"cēlumi un kritumi", laime un ciešanas vienmēr ir atkarīgas no katra cilvēka individuālā redzējuma. Tādējādi, ja vienam no partneriem ir kāda īpaša personiskā kvalitāte, to var padarīt par abu kopējo bagātību.

Lai nezaudētu šo atvērtību, ir svarīgi zināt, ka vīriešiem ir tendence nošķirt izdzīvošanai nepieciešamās aktivitātes un baudu, turpretī sievietes dzīvi uztver kā veselumu. Vīrieši var būt asi darba laikā un nereti aizmirst mainīt toni sievietes klātbūtnē. Taču naktī viņi to vairs neatceras, tad viņi ir noskaņoti uz mīlēšanos un dzīves baudām. Taču, ja pret sievieti neizturas laipni dienas laikā, viņa nespēs būt atsaucīga naktī. Tā kā abas puses var būt visai jūtīgas intīmo attiecību jomā, tas patiešām ir jāņem vērā.

Sievietēm, kurām nav daudz bērnu vai to nav vispār, vajadzētu izvairīties no tieksmes audzināt savus vīriešus, un arī vīriešiem, kas domā par savu sievieti kā par investīciju, vajadzētu priecāties, kad tā aug. Jebkurā gadījumā mēģinājumi kontrolēt citus ir bezjēdzīga un sāpīga laika izšķiešana. Abiem partneriem būtu jāzina, ka katrs dzīves brīdis var būt arī pēdējais, un jāapzinās, ka attiecības no uzticēšanās un pārpilnības pozīcijām ir daudz aizraujošākas par tādām, kas balstās uz bailēm no vientulības vai vēlmi izvairīties no grūtībām.

^ Uz sākumu

Ko darīt ar greizsirdību?

Vēlēt citiem daudz laimes. Visi vēlas būt laimīgi, tikpat ļoti, kā mēs. Un, ja mēs neizdarīsim, nepateiksim vai nepadomāsim kaut ko labu jau šodien, mums vairs var nebūt citas iespējas.

^ Uz sākumu

Vai budistiem ir jābūt veģetāriešiem?

Tas patiešām ir motivācijas jautājums. Nav iespējams atrasties fiziskā ķermenī, nenodarot kaitējumu citām būtnēm. Pat, lai iegūtu tasi tējas, vispirms ir jāuzar zeme, kā rezultātā iet bojā daudz mazu radību. Ja jūs patiešām uzskatāt, ka tiks nogalināts mazāk dzīvo būtņu, ja jūs pārstāsiet ēst gaļu, tas ir brīnišķīgi!

Interesanti, ko šajā sakarā teicis pats Buda. Viņš ieteica ēst visu, ko var atļauties, neradot no tā problēmas, taču ir svarīgi nepieļaut, lai dzīvniekus nogalinātu tieši jums. Budisma skatījumā galvenais nogalināšanas iemesls ir sliktā karmiskā saikne starp dzīvnieku un miesnieku. Šis karmiskais sakars tāpat agrāk vai vēlāk nobriestu, arī ja mūsu tur nebūtu un mēs neēstu steiku, kas rodas šīs tikšanās rezultātā. Karma rotē starp miesnieku un teļu: vienā dzīvē – miesnieks, nākamajā – teļš. Galvenais ir tajā visā neiesaistīties.

Tas, ko var darīt – izrunāt mantru, piemēram, OM MANI PEME HUNG, un papūst uz gaļas. Ja tā ir glabāta ilgāk par septiņām nedēļām (piemēram, saldētavā), tad vairs nav nekādas saiknes starp dzīvnieka ķermeni un prātu. Taču septiņu nedēļu laikā kopš dzīvnieka nāves tā apziņa vēl var būt klātesoša un just, ka jūs sakāt mantras un esat draudzīgi noskaņoti. Tas var ļoti palīdzēt šī dzīvnieka labākai pārdzimšanai.

^ Uz sākumu

Vai budists var būt par uzņēmēju?

Budisma pamācības un meditācijas palīdz skaidrāk domāt, kas, protams, ir noderīgi jebkurā jomā, uzlabojas arī koncentrēšanās spējas. Jūs varat efektīvāk kontaktēties ar cilvēkiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir kolēģi, biznesa partneri vai klienti. Tā nav problēma, ja budists konkurē ar citiem, galvenais ir būt godīgam. Uzvarot konkurencē, jūs varat dalīties savos panākumos ar visām būtnēm, padarot tās līdzatbildīgas par jūsu sasniegumiem.

^ Uz sākumu

Kā apieties ar smaga rakstura cilvēkiem?

Ikkatram piemīt Budas daba un Budas īpašības, no kurām var mācīties. Tāpēc centieties atrast katrā satiktajā cilvēkā kaut ko interesantu. Ja tas ir grūti, mēģiniet domāt par kaut ko patīkamu saistībā ar šo cilvēku. Ja tas neizdodas, tad esiet pateicīgi par to, ka viņš māca jums pacietību. Ja tas nav iespējams, padomājiet par to, ka jums ar šo cilvēku jāpavada tikai dažas minūtes vai stundas, kamēr viņš pats ir ar sevi 24h katru dienu. Ja jums joprojām ir grūti ar šo cilvēku kontaktēties, mēģiniet ar viņu netikties un vēliet viņam daudz laimes tālu prom no jums.

^ Uz sākumu

Vai labi budisti vienmēr ir citu rīcībā?

Ir trīs analoģijas par to, kā bodhisatva var izturēties pret citiem: karalis, kas pats kļūst stiprs un pēc tam var palīdzēt daudzām būtnēm; laivinieks, kas nokļūst otrā krastā kopā ar saviem pasažieriem; gans, kas parūpējas par citiem, pirms domā par sevi. Lai gan karalim ir vislielākā ietekme, visātrāk attīstīsies gans, jo viņš koncentrējas uz darbu citu labā, aizmirstot par sevi.

^ Uz sākumu

Kā tikt galā ar dusmām?

Dusmas – tā ir vienīgā greznība, kuru mēs nevaram atļauties. Labie iespaidi, kas uzkrāti iepriekšējo dzīvju laikā – tas ir prāta kapitāls un vienīgais nepārejošas laimes avots. Un tos vienā mirklī var sadedzināt dusmu izvirdumā. Buda teica, ka prasme izvairīties no dusmām – tas ir visgrūtāk nēsājamais un arī pats skaistākais tērps, ko cilvēks var valkāt, un Buda ir devis daudzas metodes, lai to sasniegtu.

Viens ļoti lietderīgs paņēmiens – apzināties katra pārdzīvojuma nepastāvīgo un nosacīto dabu un saprast, ka sarežģītā situācija mainīsies un dusmas – pāries. Cita noderīga pieeja – atcerēties par cēloni un sekām. Ja kāds jūs provocē, tad neaizmirstiet, ka viņš rada sliktu karmu pats sev, un tā noteikti pie šī cilvēka atgriezīsies. Tā vietā, lai iesaistītos šajā situācijā un padziļinātu tās negatīvās sekas, var just šim cilvēkam līdzi. Tāpat var izmantot mantras, kas ļauj nevēlamām emocijām pāriet, nepadarot tās par sliktu ieradumu. Ja vienkārši apzinās konkrēto emociju un nerīkojas tās iespaidā, nevēlamā emocija nesaņem jebkādu enerģiju. Tad tā parādīsies arvien retāk un galu galā pārstās rasties.

Laba pretinde pret dusmām ir pacietība – īpašība, kas ir noteikti nepieciešama, lai efektīvi strādātu ar prātu. Bez pretiniekiem un grūtām situācijām nebūtu iespējas attīstīt pacietību, bet bez pacietības nebūtu iespējas sasniegt Apskaidrību. Tāpēc mums vajadzētu būt pateicīgiem par šīm iespējām. Ja mēs bez dusmām reaģēsim uz visām situācijām, tas atbrīvos ķermenim, runai un prātam piemītošo pārlaicīgo gudrību.

^ Uz sākumu