• Kas ir budisms?
• Kas bija Buda?
• Budisms – filozofija, psiholoģija vai reliģija?
• Kādas ir budisma pamatnostādnes?
• Vai pastāv dažādi budisma veidi?

Kas ir budisms?

Vislabāko savas mācības skaidrojumu sniedza pats Buda. Sanskritā budisma mācību sauc Dharma, un tibetiešu valodā – Čjo. Abi vārdi nozīmē "kāds viss ir patiesībā". Tādējādi budismu var saprast kā metožu kopumu, kas ļauj mums redzēt lietas un parādības, kādas tās patiesībā ir – te un tagad. Budismā nav nekādu dogmu, un ir iespējams uzdot jautājumus par jebko. Budas mācība ir domāta ķermeņa, runas un prāta pilnīgai attīstīšanai un brīvībai.

^ Uz sākumu


Kas bija Buda?

Buda piedzima pirms vairāk nekā 2550 gadiem karaliskā ģimenē Ziemeļindijā, kas tolaik bija augsti attīstītas kultūras zeme. Jaunais princis baudīja visus no sava stāvokļa izrietošos dzīves jaukumus, un līdz 29 gadu vecumam viņš dzīvē bija pieredzējis tikai dažādas baudas. Taču, kad viņš pirmoreiz izgāja ārpus savas pils, viņa pasaules uztvere krasi mainījās. Trīs dienu laikā viņš ieraudzīja slimu, vecu un mirušu cilvēku. Apzinoties vecuma, slimības un nāves neizbēgamību un vispārējo lietu un parādību pārejošo dabu, viņš vairs nespēja gūt mieru. Nākamajā rītā viņš gāja garām jogam, kas bija iegrimis meditācijā, un viņu abu prāti sastapās. Iedvesmotais princis atstāja savu pili un ģimeni un devās klejojumos pa valsti, lai atrastu tādu mācību, kas varētu izvest viņpus nāvei un ciešanām un ļautu iepazīt patiesību, kas nav atkarīga no ārējiem apstākļiem. Viņš mācījās pie dažādiem skolotājiem, taču neviens no tiem nespēja palīdzēt viņam nonākt pie galīgā mērķa.

Trīsdesmit piecu gadu vecumā, pēc septiņām dziļā meditācijā pavadītām dienām, viņš pilnībā apzinājās prāta patieso dabu un kļuva par Apskaidroto. Viņš saredzēja visu lietu dabu – visu zinošo izplatījumu, kas jebko padara iespējamu, tā starojošo skaidrību, kas rotaļīgi pauž prāta bagātību un tam piemītošo neierobežoto mīlestību, kas ir brīva no jebkādiem šķēršļiem. Turpmākos 45 gadus Buda mācīja Apskaidrības sasniegšanas metodes tūkstošiem apdāvinātu skolnieku.

^ Uz sākumu


Budisms – filozofija, psiholoģija vai reliģija?

Budismu var uzskatīt par filozofiju, jo budisma mācība pēc būtības ir loģisks un līdz galam noformulēts pasaules uzskats, taču budisma mācība – tā nav tikai filozofija. Filozofija var izskaidrot lietas formālajā vārdu un jēdzienu līmenī, turpretī Budas mācība mūs iesaista pilnībā. Gan filozofija, gan budisma prakse dod mums domas skaidrību, tomēr tikai budisma prakse var izraisīt neatgriezeniskas pārmaiņas mūsos. Jo tā sniedz mums ko līdzīgu šifra atslēgai tiem notikumiem un parādībām, kas notiek mūsos un ap mums katru dienu.

Daudzi ievēro pārmaiņas cilvēkos, kas praktizē šo mācību, tāpēc uzskata budismu par psiholoģijas paveidu. Dažādas psiholoģijas skolas vērstas uz to, lai cilvēks nesagādātu pārāk daudz grūtību sev un citiem un atrisinātu personiskās problēmas. Gan psiholoģija, gan budisms spēj mainīt cilvēkus, tomēr budisms ir domāts tiem, kas jau ir ieguvuši zināmu emocionālu komfortu. Var teikt, ka budisms sākas tur, kur psiholoģija vairs tālāk netiek. Par Dimanta ceļa budismu ir vērts runāt tad, kad cilvēki jau jūtas stabili, kad viņi izjūt izplatījumu kā svētlaimi, nevis kā kaut ko draudīgu. Balstoties uz šo izpratni, budisma mācība attīsta neierobežotu bezbailību, prieku un mīlestību, kas ir prāta iekšējās bagātības izpausmes.

Mācības pielietošana dzīvē rada dziļu uzticēšanos tās funkcionalitātei un piešķir visām situācijām jēgu un izaugsmes izjūtu. Līdzko pastiprinās visu lietu un parādību nosacītās dabas apzināšanās, sastingušās koncepcijas kļūst liekas, un sāk dabiski izpausties absolūtās ķermeņa, runas un prāta īpašības. Budisma prakses galīgais rezultāts – absolūtas Apskaidrības jeb Budas stāvokļa sasniegšana – nesalīdzināmi apsteidz gan filozofijas mērķus, gan psiholoģijas terapeitiskos mērķus; tas ir pilnības stāvoklis ārpus jebkādām koncepcijām.

Budisms apvieno loģisku redzējumu un pārveidojošu spēku ar metodēm, kas paredzētas neatgriezeniska un pārpersoniska prāta stāvokļa sasniegšanai, un to var saukt par reliģiju, kas balstās 2550 pieredzes gados.

^ Uz sākumu


Kādas ir budisma pamatnostādnes?

Ir četras pamata pārdomas, kas piešķir mūsu dzīvei nepārejošu jēgu. Pirmkārt, mēs augstu novērtējam šo reto un brīnišķīgo iespēju – mums ir izdevies sastapt apskaidrojošu mācību, un mēs esam spējīgi ar to strādāt un mācīties no tās. Visas būtnes vēlas laimi un vēlas izvairīties no ciešanām. Pat maza skudriņa ir gatava rāpot ļoti tālu, lai tikai netaptu nogalināta. Arī cilvēki ir gatavi atdod visus savus spēkus tam, lai justos labi. Tādējādi sastapšanās ar mācību, kas nes nepārejošu laimi, ir ļoti nozīmīga.

Otrkārt, mēs saprotam, ka mums ne vienmēr būs tāda iespēja – izmantot apskaidrojošu mācību. Viss, kas ir dzimis, mirs, viss, kas ir savienojies, sadalīsies, un viss, kas ir radies, izzudīs. Mūsu laiks ir ierobežots. Nav šaubu, ka mūsu dzīve kādu dienu beigsies, taču mēs nezinām, kad tas notiks. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi saprast, ka mums tieši tagad ir šī iespēja un ka mēs vēlamies to izmantot.

Treškārt, mēs saprotam, ka pasaule ir cēloņu un seku kopums un ka mūsu pašreizējās darbības, izteiktie vārdi un domātās domas kļūs par mūsu nākotni. Neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies, vai nē – viss, ko mēs darām, runājam vai domājam, atstāj iespaidus gan mūsos, gan arī ārējā pasaulē. Šie iespaidi vēlāk atgriezīsies pie mums. Negatīvie iespaidi nākotnē izpaudīsies kā ciešanas un nepatīkamas situācijas, ja vien mēs neizmantosim meditāciju, lai tos izšķīdinātu.

Visbeidzot mēs apzināmies, kāpēc gribam strādāt ar prātu. Apskaidrība – tā ir augstākā nepārejošā laime, pārāka par visu, kas mums līdz šim zināms. Nav nekā tāda, kas būtu pilnīgāks un visaptverošāks par šo vienotības stāvokli ar visu, visiem laikiem, visām būtnēm, visiem virzieniem. Bez tam, kā mēs palīdzēsim citiem, ja paši esam apjukumā un ciešanās?

Šīs četras pārdomas veido pamatu budisma praksei, tai skaitā arī meditācijai. Ja mēs tomēr nepārtraukti pieķeramies savām ierastajām vērtībām, neapzinoties to nepastāvību, tad nevaram izbēgt no ciešanām. Ja mēs turpinām domāt: "Es esmu mans ķermenis" vai arī "šīs lietas ir manas", tad vecums, slimības, nāve un zaudējumi mums būs ļoti nepatīkami. Neviens nevar izvairīties no sāpēm, sakot: "Visas šīs apskaidrības mācības – tas man ir par sarežģītu". Ja reiz esam piedzimuši, tad arī nomirsim. Dzīvē nav lielāka mērķa, kā atrast vērtības, kas var mūs izvest viņpus nāves un ciešanām. Tāpēc iespēja sasniegt Apskaidrību ir neizmērojama dāvana mums pašiem un visām būtnēm.

^ Uz sākumu


Vai pastāv dažādi budisma veidi?

Buda deva pamācības trīs dominējošiem cilvēku tipiem. Tie, kas vēlējās izvairīties no personīgajām  ciešanām, saņēma pamācības par cēloni un sekām. Tie, kas vēlējās vairāk darīt citu labā, saņēma pamācības par līdzjūtību un gudrību. Un, ja cilvēkiem bija spēcīga uzticēšanās Budas dabai – gan savai, gan arī citu būtņu, tad Buda dalījās ar viņiem prāta dabas tiešā redzējumā, ko dēvē par Lielo Zīmogu (tib. Čagčen, sanskr. Mahamudra). Pirmo no minētajiem budisma līmeņiem dēvē par "Mazo ceļu" jeb "Hinajānu", otro – par "Lielo ceļu" jeb "Mahājānu", un trešo – par "Dimanta ceļu" jeb "Vadžrajānu".

^ Uz sākumu