Lopens Ceču Rinpoče bija viens no tiem nedaudzajiem izcilajiem mūsdienu meditācijas meistariem, kas ieguva vispusēju un pilnīgu izglītību vēl tā sauktajā "vecajā" Tibetā.

Rinpoče piedzima Butānā 1918. gadā. Vēl būdams mazs zēns, viņš kļuva par mūku Phunaka Dzongē - pašā lielākajā Butānas klosterī. Trīspadsmit gadu vecumā viņš devās prom no Butānas uz Nepālu, lai tur mācītos un praktizētu sava tēvoča lamas Šeraba Dordžes, Drukpa līnijas Rinpočes, vadībā. Nepālā viņš pabeidza apmācību kursu un meditēja skarbos  apstākļos Milarepas alās un Guru Rinpočes svētajās uzturēšanās vietās.

Vēlāk Ceču Rinpoče atgriezās Butānā, kur pilnībā pabeidza savu apmācību. Pēc tam viņš kopā ar savu lamu pārcēlās uz Nepālu, kur veica vairākus retrītus (meditācija nošķirtībā), lai pilnveidotu meditācijas prasmi. Tāpat viņš veica svētceļojumu pa Tibetas svētajām vietām un klosteriem. Viņam bija daudz skolotāju no Kagju, Njingma, Sakja un Gelug budisma skolām. 1944. gadā Rinpoče Bumtangā satika 16. Karmapu, un Viņa Svētība kļuva par vienu no svarīgākajiem viņa skolotājiem. Rinpoče saņēma no Karmapas lielāko daļu Karma Kagju līnijas transmisiju un pamācību.

Turpmākajos gados Lopens Ceču Rinpoče kļuva par nozīmīgu personu Nepālas Dharmas praktiķu vidū. Viņš rūpējās par vīriešu un sieviešu klosteriem, kas strādāja ar Nepālas budismu praktizējošajām tautībām - šerpām, tamangiem, gurungiem, nevariem, cumbiem, tibetiešiem un butāniešiem. Rinpoče nepārtrauktu piedalījās vecu stupu, meditācijas vietu un klosteru restaurēšanā un uzstādīja tur daudzas lūgšanu dzirnas ar mantru "Om Mani Peme Hung".

Pateicoties viņa darbības vērienam vairāku desmitgažu garumā, Rinpoče bija kļuvis par vienojošu personību dažādām Nepālas budistu kopienām. Daudzus gadus Rinpoče strādāja, lai attīstītu 18 pašus izolētākos Nepālas reģionus, kas atrodas nomaļos Himalaju apgabalos.

1987. gadā viņš pirmoreiz apmeklēja Eiropu, paklausot savu pirmo Rietumu skolnieku un tuvu draugu Oles un Hannas Nīdālu aicinājumam. Kopš tā laika Rinpoče daudz ceļoja pa Rietumeiropu, Austrumeiropu, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kā arī Austrāliju, mācot un veicot neskaitāmas iniciācijas lamas Oles Nīdāla dibinātajos Karma Kagju budistu centros. Viņš uzcēla Kalačakras stūpu Spānijā un vēl divas cita veida stūpas Vācijā. Viens no viņa pēdējā laika nozīmīgākajiem projektiem bija 11 metrus augstas stūpas celtniecība Benalmadenā (Spānija) - šī ir pati lielākā budisma celtne Rietumu pasaulē. Bez tam Rinpoče apmeklēja dažādus budistu centrus Ķīnā, Tibetā, Mongolijā, Japānā, Korejā, Taizemē, Taivānā, Šrilankā, Indijā un Honkongā.

Rinpoče nomira 85 gadu vecumā, 2003. gada 10. jūnijā, Bangkokā, un arī pašos pēdējos savas dzīves mirkļos viņš turpināja sniegt palīdzību saviem skolniekiem un koordinēja iesāktos projektus. Viņa līdzjūtības neizmērojamo spēku pat pēc viņa aiziešanas izjūt dažādu kultūru cilvēki, un tā turpina nest nenovērtējamu labumu visām būtnēm.